Pirms bija sākusies vasara, aizdevos uz Ainažu pusi, jo pa ausu galam bija dzirdēts par apbrīnojami labi iekārtotajām bezmaksas atpūtas vietām pie jūras Igaunijas pusē 10 km augšpus robežai. Taisnība – igauņi pratuši atrast ceļu uz tūrista sirdi, ierīkojot nojumes, grilus, soliņus, telts plačus, ūdens ņemšanas vietas un tualetes (ar visu tualetes papīru, ak jel, tavu laimi) tieši pie jūras veselu 2 km garumā. Un tas viss bez maksas pieejams visiem jūras, dabas un atpūtas mīļotājiem. Kā tāds kempings par brīvu pie jūras.
Grili ir ļoti ērti, forši pie tādiem sēdēt, sildīties uguns mestajā gaismā, kad apkārt valda vasarīga tumsa un nakts skaņas. Pats jūras krasts īpaši tīrs gan nebija, pilns ar jūras zālēm, taču, iespējams, vasaras vidū ir citādāk. Sabiedrība – maija vidū pāris igauņu kompānijas jau bija atradušas ceļu uz šejieni, bet nekāda drūzma nebija, pieņemu, ka vasarā karstā laikā te varētu nebūt kur piemesties, vismaz ne visekselentākajā vietā pie grila un galdiem. Telts vietas kā tādas gan papilnam.
Atpūtas vietas atrodamas, iebraucot Ainažos un pa Valdemāra ielu uz priekšu pa veco šoseju, pāri robežai, starp Treimani un Kabli ciemiem, apmēram 12 km no robežas.
Milzakmens jūras malā
Pa ceļam uz Ainažiem, braucot no Rīgas, der nogriezties un aptaustīt Lielo Lauču akmeni, kas vientulīgi iegrimis jūras krasta smiltīs. Iespaidīgā izmēra akmeni 1853. gada pavasarī ledus blīvēdamies izstūmis no jūras. Tas ir vadakmens, jo pēc sastāva var noteikt tā izcelsmes vietu – Somijas iežu masīvs. Ceļš no šosejas ieved tieši burvīga izskata kempinga “Lauču akmens” teritorijā, taču tas nekas, neviens neaizliedz nolikt auto turpat stāvvietā un doties pie jūras, bez kādām darīšanām pašā kempingā.
Ainažu mols
Jauka pastaigu vieta ir Ainažu Ziemeļu mols, tomēr jārēķinās, ka ar augstpapēžu kurpēm te nekas nesanāks, ja vien tās netiks novilktas. Pastaiga nozīmē kāpelēšanu pa lērumu dažādu akmeņu puskilometru iekšā jūrā, pa ceļam vērojot randu pļavas, jūras putnus un horizontu. Tālajā 1911.gadā bija paredzēta Ainažu ostas viļņlauža ziemeļu gala savienošana ar krastu, ierīkojot sliežu ceļa atzarojumu no Ainažu stacijas līdz viļņlauzim. Bija paredzēts būvēt dambi – molu, kas labāk nekā esošā dabiskā ziemeļu rāva aizsargātu ostas baseinu pret ziemeļu vējiem. Dambja būvi iesāka 1912.gadā, tā garums krastā 361 metri un līcī 482 metri. Uz dambja ierīkoja sliežu ceļu, taču visu iecerēto pārtrauca Pirmais pasaules karš.
Foto: Māra Bitāne, 2015
Jā, tās igauņu kempingu vietas ir super. Normālas tualetes vispār ir igauņu fīča. Man pat gribētos, lai neviens latviešu tusētājcūka par tām neuzzina 😀