15 citāti no grāmatām, 5.daļa

Skaisti un pacilājoši, drūmi un vēstījoši, nopietni un smieklīgi – ik pa laikam izrakstu citātus no izlasītajām grāmatām, lai atcerētos sevi pēc gadiem – kas ir bijuši tie vārdi un domas aiz tiem, kas man konkrētajā brīdī ir likušas apstāties un padomāt.

Robežas? Es nekad tās neesmu redzējis, bet esmu dzirdējis, ka tās pastāvot dažu cilvēku prātos.

Tūrs Heijerdāls

******************************************

Okeāns ir pirmatnējs, dzīvs, vaļējs, pulsējošs, informācijas serveris, ko nepārtraukti caurstrāvo bezgala mīlošas būtnes planētas Zemes enerģija, un, okeāna viļņos kā šūpulī peldoties 142 dienas un naktis no vietas, mēs bijām šīs mīlestības apstaroti, sasildīti, izauklēti, izredzēti. Un dīvaini sanāk, ka, dzīvojot tik neizsakāmi skaistā pasaulē, tu savā ikdienā iemanies to pat nepamanīt, jo tavu prātu nepārtraukti nodarbina “problēmas”, sadzīves, darba, naudas, attiecību, audzināšanas, veselības, izdomātas, mistiskas, nereālas, bet “problēmas”.

Patiesībā nav jau tā, ka izmaiņas notiek apkārtējā realitātē. Patiesībā visas iespējamās realitātes jau ir, tās visas notiek vienlaikus. Tāpēc jāmaina nevis realitāte kā tāda, bet veids, kā tu to pieredzi.

Tava uzmanība ir enerģija. Tava iztēle uzbur bildi, bet tavas uzmanības enerģija padara to dzīvu.

Gints Bardovskis “Okeāna saviļņotie”

******************************************

Pētījuma rezultāti atklāja, ka pasaules tirdzniecības flote katru dienu jūrās un okeānos bez sirdsapziņas pārmetumiem izgāž aptuveni 39 tūkstošus plastmasas konteineru.

Alans Veismans “Pasaule bez mums”

******************************************

Es vēlētos brīdināt labākos no viņiem – ikonoklastus, inovatorus, dumpiniekus -, ka viņiem vienmēr uz muguras būs uzzīmēts mērķis. Jo labāki viņi kļūs, jo lielāks tas būs.

Fils Naits “Apavu vīrs”

******************************************

Ūdenīgi zilajās debesīs šūpojās saules naksnīgais blāzmojums, taču no zemes ēnām manī iestrāvoja aukstums, tas ielīda kaulos un ieskaloja manī trīsas.

Viss telpā bija nekustīgs, un es neredzēju ceļu savā priekšā tās dūmakas dēļ, kas virda no aizvadītajām nedēļām un to nesaprotamības, no pasaules plaisām, no tumšā spoguļa, kurā nesaskatīju pati savu seju.

Emmi Iteranta “Ūdens atmiņa”

******************************************

Noslēpumi mūs izdobj tāpat, kā ūdens izdobj akmeni. Virskārtā nekas nesakustas, taču lietas, par kurām nedrīkstam nevienam stāstīt, berž un deldē, un dzīve pamazām satinas ap tām, mēģina pielāgoties to formai.

Emmi Iteranta “Ūdens atmiņa”

******************************************

Zināšanas var izstāstīt, bet gudrību ne. To var atrast, to var izdzīvot, var ļaut, lai tā tevi nes, ar to var darīt brīnumus, bet pateikt un iemācīt to nevar.

Hermanis Hese “Sidharta”

******************************************

Pieradums ir  bīstama, iedomīga dieviete. Tā nepieļauj neko, kas pārtrauktu viņas valdīšanu. Citu pēc citas tā nogalina ilgas. Ilgas pēc ceļošanas, pēc cita darba, pēc jaunas mīlestības. Tā kavē mūs dzīvot tā, kā gribam. Jo aiz pieraduma mēs vairs nedomājam, vai vispār vēl gribam to, ko darām.

Nina George “Lavandu istaba”

******************************************

Cilvēki cits  citu hopnotizē. Apzināties to var, vienīgi pārejot no vienas hipnozes citā. Ikdienā to neievēro, tāpat kā nejūt Zemes griešanos ar savu asi.

Egīls Venters “Atlantīda, kāda tā ir”

******************************************

Jo ātrāk mēs saprotam, ka liktenis ir mūsos pašos, nevis zvaigznēs, jo labāk. Laimi mēs varam atrast vienīgi sevī, velti tērēsim laiku, gaidīdami to no citiem, nekādu pārpalikumu viņiem nav.

Ko tu paturēsi sev, to pazaudēsi, ko aizdosi prom, tas mūžam būs tavs.

Aksels Munte “Stāsts par Sanmikelu”

******************************************

Nākamajā rītā vīri izrāpās no teltīm, domādami, ka viļņošanās būs kļuvusi spēcīgāka. Taču ledū nemanīja ne vismazāko kustību un tas bija tikpat blīvs kā vienmēr. Gandrīz visus pāršalca vilšanās, kas līdzinājās bēdām. Viņus īsu brīdi pakārdināja, parādot pirmo īsto vaļēja ūdens zīmi, šo mokošo izglābšanās apsolījumu, ko viņi tik ilgi bija gaidījuši, – un tad to atņēma.

Alfreds Lānsings “Izturība”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.