15 asprātīgi citāti no grāmatām: 3.daļa

Kaut kā gribas atkal tā smuki apkopot laika gaitā pierakstītos citātus no grāmatām. Šoreiz tie asprātīgākie citāti un izteicieni. Un ja kādam pēc citāta radīsies vēlme izlasīt pašu grāmatu, vēl jo labāk. Uztaisām tēju, iegrozāmies pie iekurtas krāsns vai silta radiatora un baudām rudeni ar kādu lielisku lasāmvielu!

Ja vajadzēja kādu lietu mājas remontam, mēs devāmies uz Dārbi Galefu – stihiski izveidojušos tirgu uz Kasablankas dienvidrietumu robežas. Tur pārdeva visu: no būros ieslodzītiem sugu reptiļiem līdz antikvāriem priekšmetiem no Francijas, no holandiešu Edam siera sarkanajām galvām līdz bērnu drēbēm, satelīta uztvērējiem un milzīgiem televizoriem. Lielākoties tā bija kontrabanda, kas Marokā nelegāli nonākusi no Spānijas un pārvesta pāri Alžīrijas robežai. – Kāpēc policija te nerīko reidus? – painteresējos.  – Vai jūs esat jucis? Te viss lielākoties viņiem arī pieder, – atcirta Kamals.

Tahirs Šahs “Kalifa nams”

-Dieva dēļ, tas tak bija pavisam mazs žodziņš, – Omce atcērt. – Nav par ko cepties – nudien!

-Izbeidz tos “Dieva dēļ”! Tā biji tu, kas svieda policistam ar kakām! 

-Beidz uztraukties. Tu runā kā tava māte. Vai tev ir šķiltavas?

-Man ir septiņi gadi!

-Cik ilgi tu grasies ar to aizbildināties?

Frēdriks Bakmans “Omce sūta sveicienus un atvainojas”

Tifānija rīkūzī sadabūja biezus cimdus – kamēr Vējkalu māmuļas zālītes tevi nepazīst, bez cimdiem pie tām nav gudri rādīties. Zālītes vecmāmuļa bija savākusi, iemainījusi un iedāvinājusies bezmaz visur, tā nu viņai bija miju spināti un šaubu plūmes, apakšguļu babenes, brunčvirpules, paticīšu sakne, dīķleči un ejgulētnekadvairsnecelies zāle, kurmelīšu turmelītes un čāčsakņi. Blakus mēnessjancim lekni zaļoja struteniskās nemīlas cers un ļoti sprigana mēlrādīte.

Terijs Prečets “Gana kronis” (tulkojusi Māra Poļakova)

Gados, kad sāka attīstīties Nike, sākotnēji ar nosaukumu “Blue Ribbon”, skriešanu uzskatīja tikai par profesionālu sportistu nodarbošanos un visus parastos ļautiņus, kuri skrēja pa parkiem vai ielu malās, uzskatīja par frīkiem, saukāja nelabos vārdos un no automašīnām apmētāja ar skārdenēm. Doma, ka sporta apavus varētu valkāt ikdienā, uz veikalu, dodoties pastaigā vai uz darbu, tolaik šķita nereāla.

Fils Naits “Apavu vīrs”

Kā tik savā mūžā es nebiju cietis – gan trūkumā, gan aukstumā, gan mīlot, gan nīstot, cietis gribot un negribot, cietis no tā, kas man ir un no tā, kas man nav, cietis par bijušo, par nebijušo, armijā, brīvībā, dienām, mēnešiem un gadiem ilgi, bet pašu svarīgāko tā arī nebiju sapratis. Varbūt to, ka reiz taču PIETIEK ciest! Tajā dienā, kad man tas tiešām pielēca, es sāku smieties kā vēl nekad un kļuvu par smieklu jogas treneri.

Gints Bardovskis “Okeāna saviļņotie”

Tu divpadsmit stundas dienā pavadi pie sava galda un vienīgais šī darba rezultāts ir virkne cipariņu, kuri pēc nedēļas jau būs aizmirsti vai vienkārši neeksistēs. Tu neatstāj pēc sevis nekādas pēdas, Nekādu apliecinājumu tam, ka esi dzīvojusi. Tu raksti komentārus par to, ko pati varētu darīt. Tu apskati Nepālas fotogrāfijas, nospied smaidiņu un jūties tā, it kā pati būtu tur bijusi. Un kas notiks, ja Tu uz turieni aizbrauksi? Tavs Sfēras Idiņu reitings, vai kas nu jums tur ir, nokritīs zem pieņemamā līmeņa!

Deivs Egerss “Sfēra”

Lēdija Feneltrija tiešām, varbūt vienīgo reizi dzīvē, palika bez valodas. Vīrs viņai bija apsolījis kaut ko oriģinālu, bet milzīgs, dārgakmeņiem nosēts zilonis, kas ar diviem aziātiskiem džentlmeņiem uz muguras pilnīgā autopilotā šļūc pa viesību zāli, bija kaut kas tāds, ko viņa nebūtu varējusi iedomāties pat savos vistrakākajos murgos.

Džeralds Darels “Rozija ir mana radiniece”

Kāju piecirzdams, viņš paspēra pāris soļus uz kaķa pusi. Kaķis pieslējās. Ūve apstājās. Tā nu viņi tur stāvēja kādu brīdi, novērtēdami viens otru kā divi strīdnieki lauku krogā, kas kādā vēlā vakarā gatavojas kautiņam. Ūve prātoja, vai nemest tam ar vienu koka tupeli. Kaķis izskatījās sašutis par faktu, ka pašam nav līdzi koka tupeles, ko mest pretim.

Frēdriks Bakmans “Vīrs, vārdā Ūve”

Vienaldzība pret politiku varētu šķist bezatbildīga, bet, ja vēlēšanu kabīnes jāapmeklē biežāk kā labierīcības, jābalso par jaunu parlamentu un premjerministru, bet kandidāti ir bijuši apsūdzēti slepkavībā, sadarbojušies ar mafiju vai ignorējuši ik likumu, ko paši apstiprinājuši, tad cinismu var attaisnot kā pašaizsardzību.

Stopzīmes bija tikai ierosinājumi, un sarkanā gaisma luksoforā bija tāda pati izvēle kā piens pie kafijas.

Kriss Harisons “Neprātīgi iemīlējies” (Itālijas ceļvedis)

Televīzija ir antikrists, un es jums saku, ka pietiks ar trim vai četrām paaudzēm, lai cilvēki paši neprastu pat nopirsties, un cilvēciskā būtne atgriezīsies alā, viduslaiku tumsonībā, un tajā muļķības stāvoklī, ko kailgliemezis pārvarēja jau pleistocēna laikmetā. Šī pasaule neies bojā no atombumbas, tā nomirs no smiekliem, no banalitātes, visu pārvēršot par joku, un turklāt sliktu joku.

Karloss Ruiss Safons “Vēja ēna”

Man radās aizdomas, ka nav nekā neizturamāka par cilvēku spēka gados, kas ir pieņēmis un veiksmīgi apguvis šīs telpas kārtību un spēles noteikumus, noslīpējies vulgāri spīdīgs, izdreijāts sabiedrisko attiecību procesos, pareizs, ģeometriski pareizs, simetrisks, nosvērts, piebāzts ar vitamīniem, salasījies aforismus un mārketinga rokasgrāmatas. 

Rimants Ziedonis “Pastaiga”

Ja dodies ceļojumā ar vilcienu, tad uzvelc tīru apakšveļu, jo var notikt nelaimes gadījums!

Agata Kristi “Mana dzīve”

Anglijā par nodotajām asinīm izsniedz tasi tējas un cepumu. bet šeit, pēc tam kad bijām atvienoti no caurulītēm, mūs aizveda pie gara galda, ap kuru saimniekoja brīvprātīgie viesmīļi. Ko drīkst jums piedāvāt? Kafiju, šokolādi, kruasānus, smalkmaizītes, sviestmaizes ar šķiņķi, bet varbūt ar ķiploku desu, glāzi sarkanvīna vai rozā vīna?

Pīters Meils “Gads Provansā”

Maija ir izvēlējusies  sev uzticēt gredzenu nesējas pienākumus, jo tiem nepieciešama lielāka atbildība nekā ziedu meitenei.(..) “Gredzenu nesējam ir daudz lielāka vara,” Maija skaidro. “Tu izklausies pēc Golluma,” saka Eidžejs. “Kas ir Gollums?” Maija vēlas zināt. “Kāds mazs nūģis, kas tavam tēvam ļoti patīk,” Amēlija atbild.

Gabriela Zevina “Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi”

Mīlestība ir dzīvoklis. Dzīvoklī viss būtu jālieto, nevis jānosedz vai “jātaupa”. Tikai tas dzīvo, kurš arī mīlestību apdzīvo pavisam un nebīstas ne kādas istabas, ne durvju. Strīdēties un maigi pieskarties – vienlīdz svarīgi ir abi, vienam pie otra turēties un atkal atgrūst – arī. Tas ir eksistenciāli svarīgi, lai tiktu izmantota katra mīlestības istaba. Citādu tur iemājo spoki un smakas…

Nina George “Lavandu istaba”

Citi bloga ieraksti par citātiem atrodami šeit:

15 interesanti citāti no grāmatām

12 citāti labākai dzīves izpratnei

3 Comments

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.