DACE JUDINA – IZMEKLĒ ANNA ELIZABETE

dace judina izmeklē anna elizabete kriminālromāni

Jau labu laiku mani urdīja doma palūkot, ko labu spēj piedāvāt latviešu detektīvrakstnieki un pirms diviem mēnešiem paņēmu vienu no Dace Judinas ironiskajiem detektīvromāniem sērijā “Izmeklē Anna Elizabete”. Un nu pamatīgā maratonā esmu pabeigusi izlasīt pēdējo no vienpadsmit romāniem par Annu Elizabeti. Nezinot par secību, gluži nejauši iesāku ar trešo darbu “Mēnesis pie jūras”, taču noteikti labāk ir sākt ar pirmo “Tase melnas kafijas” un tad turpināt secībā, kādā tie uzrakstīti, jo dažā labā darbā tiek pārstāstīti iepriekš risinātie noziegumi un vainīgo vārdi būs redzami kā uz paplātes.

Un vēl viena nianse – pēc šo romānu izlasīšanas es sāku citādāk skatīties uz kafiju – katrā stāstā varoņi to izbauda tiiik kārdinoši, ka sāku piemest šķipsniņu kanēļa arī savai dienišķajai kafijas un piena krūzei.. 🙂

Dace Judina “Tase melnas kafijas”

dace judina tase melnas kafijas

Pirmajā darbā iepazīstamies ar galveno sieviešu tēlu – Anna Elizabete (fon) Berga – sava uzņēmuma, svētku aģentūras vadītāja, mantotas muižas īpašniece, sieviete ar analītisko domāšanu un stipri izteiktu intuīciju, ironiska, dzēlīga, labestīga, sievišķīgi pašapzinīga, raganīgi šarmanta un īsts “dabas bērns”. Viņa redz vairāk kā citi, pazīst cilvēku dabu un saskata nepateikto.

Korporatīvajā dzimšanas dienas ballītē Mežmuižā tiek atrasts nogalināts jubilārs – uzņēmējs Roberts Lauciņš. Klasiskā angļu stila detektīva labākajās tradīcijās visi kļūst par aizdomās turamajiem, gandrīz katram no svinētājiem ir savs iemesls neieredzēt nelaiķi. Pie darba ķeras izmeklētāji, kuri nākamajās grāmatās kļūs par Annas Elizabetes draugiem un biežiem viesiem Annas namā – Pūču mājā. Pulkvežleitnants Miks Kaķītis, vecais izmeklētājs Kārlis Bass. kinologs Viktors un pārējie eksperti ik pa laikam omulīgi sapulcējas lielajā muižas viesistabā pie kamīna kopā ar mājiniekiem – Annu Elizabeti, Omīti, takšeli Figaro, resno runci Baronu, vilku suni Grāfu, Annas kolēģi datoriķi Kārli, draugiem un kolēģiem Ģirtu un Zani, kā arī veco baronesi Annu Rozi, lai pie kanēļkafijas un vakara našķiem izklāstītu izmeklēšanas gaitu un uzklausītu radušās pārdomas, kurā virzienā darboties.

Perfekti izstrādāta sižeta virzība, ļoti interesanti sekot līdzi intelektuāli savītajiem izmeklēšanas pavedieniem, visi tēli ir ļoti dabiski, katrs ar savu raksturu, bieži vien ņemtu tepat no Latvijas sabiedrībā zināmu personību tipāžiem. Aizraujoši un izglītojoši no pirmās līdz pēdējais lappusei.

Autorei piemīt apbrīnojama izdomas spēja un bagātīga erudīcija, kas ļauj savirknēt uz mūsdienu sabiedrības attīstības tendencēm un aktuālajiem notikumiem balstītus sižeta savērpumus, izstrādāt ļoti reālus un ticamus noziedznieku psiholoģiskos portretus. Mani fascinē, cik detalizēti Dace Judina skata katra aprakstītā nozieguma tēmu, ar savu varoņu muti runājot par tikumības jēdzienu, nozieguma cēloņiem, sabiedrības vienaldzības pakāpi, noziedznieka-upura attiecībām, vispārpieņemtajiem stereotipiem un cilvēku varas un naudas kāri, kā arī politiskajām ambīcijām un vispārējās noziedzības zirnekļa tīmeklim līdzīgo struktūru. Var redzēt, ka viņa ar šīm tēmām ir saskārusies savā darbā un izpētījusi smalkās nianses.

Dace Judina “Ziemas blūzs”

dace judina ziemas blūzs

“Ziemas blūzu” paņēmu tieši decembrī, izlaižot otro grāmatu “Dīvainais līgovakars”, jo, nudien, negribējās lasīt par Jāņiem ziemas mēnesī. Kārtējie intriģējošie noziegumi – Mežāju pagasta ceļmalas kupenās tiek atrasts nogriezts pirksts, savukārt pagasta kultūras namā zem eglītes – miris vīrietis Ziemassvētku vecīša kostīmā. Šoreiz notikumi sasaucas ar iepriekšējās grāmatas sižetu, izmeklētājiem nākas pacensties atšķetināt starptautisku noziedznieku tīklu, par spīti dažu augstu amatpersonu slepenajiem mēģinājumiem likt sprunguļus riteņos izmeklēšanas darbā.

Dace Judina “Mēnesis pie jūras”

dace judina mēnesis pie jūras

Zvans Annai Elizabetei no bijušās kursabiedrenes Dainas Spožās liek Annai un Mikam nevis kalt kāzu plānus, bet doties uz Kaijciema dižāko viesnīcu – atpūtas kompleksu, lai atsauktos izmisīgajam Dainas lūgumam palīdzēt. Kas gan apdraud viesnīcas iemītniekus un klientus ārēji tik necili mierpilnajā Kaijciemā pie jūras? Arī šoreiz Judina cilā aktuālu sabiedrības tēmu – dzīšanos pēc mūžīgās jaunības, statusa un naudas par katru cenu, pat ja tā būtu līdzcilvēku laime, veselība un pat dzīvība. Arī par dzimtas skeletiem, kas noslēpti tālāk no acīm, bet tomēr izlien dienasgaismā, kad vairs nav iespējams ilgāk slēpt ļaunumus un atriebības alkas. Ironiski un tieši kā ar āmuru pa pieri – Dace Judina uzspiež uz mūsu pašu sirdsapziņas, vai esam tik tīri un balti, kā vienādiņ vēlamies sevi padarīt.

Dace Judina “Siers otrajai pelītei”

dace judina siers otrajai pelītei

Rīgā siro maniaks, atstājot aiz sevis septiņus nežēlīgi nogalinātus upurus, pie katra no tiem – zīmīte, kurā minēts viņa noziegums, par ko izpildīts nāvessods.
Majors Miks Kaķītis kopā ar Annu Elizabeti un draugiem ir devies uz Londonu, lai nosvinētu saderināšanos, bet tiek atsaukts no ceļojuma, lai ķertos pie noziegumu atšķetināšanas. Mikam tiek solīts paaugstinājums ar nosacījumu, ja šīs lietas izmeklēšanā neiesaista Annu Elizabeti un viņas draugus no Pūču mājas. Šis bija līdz šim skarbākais no Judinas detektīvromāniem tematiskajā ziņā. Nav labi attaisnot slepkavības, bet, ai, kādas mieles palika pēc maniaka atzīšanās, un cik briesmīgi ir tad, ja neviens nepalīdz mazam bērnam, kuram pieaugušie dara pāri emocionāli un vardarbīgi tā, ka pieaugot ir zudusi ticība cilvēcīgumam. Sāpīgi apzināties, ka mūsu tiesu sistēma nepalīdz upuriem, bet aizstāv noziedzniekus, velkot garumā tiesu izmeklēšanas un pieļaujot absurdu apsūdzēto izvairīšanos no atbildības. Man joprojām ir kamols kaklā un trakākais ir tas, ka nav nozīmes mierināt sevi ar to, ka autore jau visu izdomājusi, ka dzīvē tādas pārestības ne bērniem, ne pieaugušajiem nenotiek. Ticu, ka notiek un vēl trakāk. Jo pati autore vienā no intervijām ir teikusi, ka, ja kāds uzskata, ka dzīvē nenotiek tādi noziegumi, gan sodītie, gan nesodītie, lai palasa arhīvā smago noziegumu lietas…

Dace Judina “Trīs klikšķi līdz laimei”

dace judina trīs klikšķi līdz laimei

Šoreiz ieskats Latvijas modes un skaistuma industrijas aizkulisēs: ielaušanās slavenas modes dizaineres mājā, supermodeles nolaupīšana, jauno modeļu mednieku uzdarbošanās skolās, pusaudžu atkarības, nežēlīga izturēšanās pret vārgākiem. Atkal jaunas problēmas, bet, vai, cik pazīstamas tās ir Latvijas sabiedrībā! Cik labi būtu, ja visi cilvēki saprastu, kādas ir patiesās vērtības šajā pasaulē, un ka šķietami viegla nauda, dibena pagorīšana kameru priekšā, bērnu izmantošana narkotisku vielu izplatīšanā vai sava tuvākā noliešana ar “mēsliem” nav pieskaitāma pie tām. Lasu un redzu visus notikumus tā, it kā man acu priekšā būtu bilde. Tik dzīvi un patiesi raksta Judina. Un ko tur slēpt, mani interesē arī Annas Elizabetes personīgās dzīves peripetijas, jo viņa ir kļuvusi par ļoti tuvu un mīļu personāžu.

Dace Judina “Ceturtais kauliņš”

dace judina ceturtais kauliņš

Arī šis romāns neliek vilties sižeta spraiguma ziņā. Atkal lasītājam tiek celts priekšā sabiedrības spogulis, kurā redzam patiesās sejas jebšu nodevīgus smaidus, kas pārtop skaudības un dusmu viepļos, kad neskatāmies. Slikti, ja kas tāds notiek darbā, skolā, paziņu lokā, vēl sliktāk, ja šis nodevīgo smaidu dāļātājs ir tuvs draugs vai pat radinieks. Kas man sevišķi patīk, ir sižeta neprognozējamība, kas rada to aizrautību un grāmatas aprīšanu dažās dienās ikvienā brīvajā minūtē, ko izdodas nolaupīt dienai. Nebiju domājusi tā iegrābties Judinas romānos, taču interese tiešām neatslābst arī pēc vairākām rindas kārtībā izlasītām grāmatām un katru reizi, vēl nepabeidzot iepriekšējo, es kā narkomāns (labdabīgā nozīmē) jau laikus sarūpēju nākamo devu, apzinot tuvējās bibliotēkas un savācot nākošās daļas sev vienai (Grinča smaidiņš!).

Dace Judina “Tīrītājs”

dace judina tīrītājs

Katru reizi atverot grāmatas vāku, klusi nopūšos, jo sajūta ir kā atkal tiekoties ar pazīstamiem un tuviem draugiem. Palīdz arī tas, ka darbības vieta ir tik pierastā Latvija, romāna personāži – mums tik labi pazīstami mūsdienu sabiedrības varoņi un antivaroņi – korumpēti ierēdnīši, uzpūstas slavenības, bagātnieki iznireļi, žurnālisti – samazgu lējēji, interneta troļļi – komentētāji, politiķi – oligarhi, kuriem šķiet, ka viņi drīkst visu, un valsts zākātāji. Katrā daļā autore apskata kādu dziļi sasāpējušu sabiedrības sfēru un problēmu, neliekuļoti apspēlējot sabiedrības nostāju vai vienaldzību pret katru no tām un sekas, ko šī vienaldzība un problēma rada – vai tā būtu datoratkarība, politiskās spēlītes ar mērķi izlaupīt valsti, noziedznieku reabilitēšana, sabiedrības neirolingvistiskā programmēšana, dažādu šoviņu veidošana ar mērķi novērst uzmanību no smagām valsts attīstības problēmām, pagātnes kara nodarījumu aizmiršana, sabiedrības vienaldzība pret vardarbību ģimenē, lielo uzņēmēju un politiķu patvaļa, ierēdņu tuvredzība un sava “krēsla” sargāšana, netikumības slavināšana u.c. “Tīrītājs” man patika tieši vispārējās idejas dēļ – katrai sabiedrībai pienāk posms, kad tā grimst savā pašas radītajā zaņķī un ir nepieciešami Tīrītāji, kuri izdara to, ko citi neiespēj – atbrīvojas no padibenēm un ļaunuma saknes. Intriga palika arī pēc izlasīšanas – kurš tad ir patiesais Tīrītājs? Varbūt tāds nav viens, bet vairāki…

Dace Judina “Amnēzija”

dace judina amnēzija

Gods kam gods, Dacei Judinai nevar pārmest situāciju izskaistināšanu, viņa raksta no dzīves – ciniski, ironiski, nežēlīgi, baismi reāli un neliekuļoti. Amnēzija – smuks vārdiņš, zem kura var pabāzt savu vainu, problēmas, nezināšanu, vienaldzību un izdarītos noziegumus. Kārtējo āķi lūpā iemet arī iepriekšējās daļas nobeigumā pieminētās norādes par to, kas būs gaidāms tālāk un lasītājs tiek parauts līdzi, būtībā sižetiski veidojas viens liels stāsts, kas top redzams tikai lasot visas daļas secīgi vienu pēc otras.

Dace Judina “Lāsts”

dace judina lāsts

Mazliet atejot no lielās politikas bīdīšanas aizkulisēm, šoreiz Anna Elizabete pēc vecmāmiņas baroneses lūguma kopā ar draugiem dodas uz noslēpumainu muižu, kurā notiekot kaut kas aizdomīgs. Cauri visam romānam vijas vilkaču tēma – īstu vai iedomātu, drīzāk kaut kas no abiem. Rindas kārtībā ir divi līdzīgi noziegumi, katrs savā Latvijas vietā – kuru no tiem attaisnot, kuru – nepiedot? Tas jāizlemj Basa detektīvaģentūrai un Annai Elizabetei kopā ar pārējiem, izsverot labā un ļaunā kausus.

Dace Judina “Cietāks par dimantu”

dace judina cietāks par dimantu

Kārtējais ievelkošais romāns. Šoreiz tēma – nomināciju, titulu un slavenību stāvokļa pirkšana, savu ambīciju vērtēšana augstāk par līdzcilvēka dzīvību, šovinisms un sievietes loma sabiedrībā – vai tiešām tikai Kinder, Kūche, Kirche (bērni, virtuve, baznīca, no vācu val.)? Daudz interesantāk par noziedznieka atrašanu man šeit bija galveno personāžu attiecību samezglojumi (laulības nesaskaņas starp Annu Elizabeti un Miku Kaķīti), norādes uz aktuālajām norisēm Latvijas sabiedrībā un izmeklētāju priekšnieku varas spēlītes ar padotajiem. Aizgūtnēm un netaupīgi lasot nodaļu pēc nodaļas, visu laiku urda jautājums “Kā tas viss beigsies?” Vai tiešām jaunizceptais vīrs Miks Kaķītis paliks tāds cietpauris un aunapiere? Kāda nākotne gaida Mika komandu un viņa vīrus, ja šobrīd viņi tiek pakļauti varaskāra priekšnieka ambīcijām? Bet, protams, nekas jau nebeidzas, jo sērija turpinās!

No sākuma pirmajās grāmatās nedaudz patracināja Annas Elizabetes gājieni bāzties visām pudelēm par korķi, apvainoties, kad šo pārtrauc vai neiesaista noziedznieku aizturēšanas operācijās, bet īstenībā Anna Elizabete ir tēls uz goda, jo iemieso tādas riktīgi latviski raganīgas, stabilas, pašapzinīgas sievietes tēlu ar pareizi noregulētu vērtību skalu. Un lai arī reizēm šķiet, kāpēc policisti ir tādi tuntlaki un nemetas pārbaudīt svaigos izmeklēšanas pavedienus un aizturēt aizdomās turamos, lai tie neaizbēg, bet tā vietā dzer kafiju, ēd kūkas Pūču mājā, līdz vēlam vakaram pļāpādami un visu laiku pie katra soļa prasīdami Annas viedokli, tad beigās nav tik traki un kaut kas jau arī tiek padarīts.

Laikam jau daļēji man tie romāni tīk tādēļ, ka Annai Elizabetei Bergai pieder mantojumā iegūta muiža Mežājos, tāpēc vēl jo vairāk savaldzināti jutīsies tie lasītāji, kuriem ir vājība uz muižām un ar to saistītām lietām, piemēram, kamīniem un veciem bēniņiem, noslēpumainām ejām, antīkām mēbelēm utml. Pūču māja un tās iemītnieki iemieso mazu, siltu omulības saliņu skarbajā pasaulē, katrs no tiem kļūst mīļš lasītājam, varbūt vienīgi izņemot Annas kursabiedreni Zani Zālīti, bet nedrīkstu spamot, jālasa pašiem. Ir tik patīkami vismaz grāmatu lappusēs pabūt vietā, kur pēc dienas skrējiena tevi iečubina klubkrēslā pie iekurta kamīna ar siltu segu un zāļu tējas vai karstas kafijas krūzi, ar murrājošu resno runci Baronu azotē un šņākuļojošu vilku suni blakām. Un tās aprakstītās ēšanas un mielasti, pilnīgi siekalas tek… 🙂

Izdevniecības “Zvaigzne ABC” un AS “Latvijas Mediji”

3 Comments

  1. Baigā apņemšanās šito lasīt. Es gan no Judinas kaut ko izlasītu (un arī tad ar piespiešanos) tikai tad, ja grāmatā pats tiktu nogalināts. Man te bija padomā viens raksts par autori, un man teica, ka pēc tā Judina mani kādā no saviem romāniem nogalinās 😀

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.